kljumu skumu parasti saista ar pozit+visma raaanos. 19. gs skum daudzus domtjus neapmierinja spekulat+v filozofija, kas nodarbojs ar prta rad+tiem, <oti abstraktiem, uz faktiem nebalst+tiem, apgalvojumiem, kas emp+risk ce< nav ne atrisinmi, ne prbaudmi. Viens no pozit+visma pamatlicjiem bija fran u domtjs Ogists Konts (1798-1857). ViFaprt, metafiziskas spekulcijas ir neaugl+gas un bezjdz+gas. Laikmet+gai zintnei nav jnodarbojas ar pirmcloFu meklaanu un izskaidroaanu, bet tikai japraksta fakti un jnoskaidro ao faktu sec+ba. T dara dabaszintnes. Tpc ar+ vstures, sabiedr+bas un kultkras pt+aan jrada metodes, kas dotu tikpat ac+mredzamus un droaus rezulttus k fizika, kas pta dabu. Sabiedr+bas pt+aana, pc O.Konta domm, ir juztic socilai fizikai, t.i., sociolo#ijai, kuru viFa m#inja izveidot. Sociolo#ija O.Kontam ir zintne par sabiedr+bas struktkru un ts att+st+bu. Tai ir divas da<as: 1) socil statika, 2) socil dinamika. Abus aos jdzienus O.Konts ieviesa, domdams, ka sabiedr+ba ir l+dz+ga dz+vam organismam. Socil statika un dinamika ir savdab+ga socil organisma  anatomija un  fiziolo#ija . Socil statika pt+ sabiedr+bas uzbkvi, aplkko to miera stvokl+, vro, kdi spki, kdas mijiedarb+bas to l+dzsvaro, k ar+ nodroaina krt+bu un harmoniju. Statika noteic koeksistences likumu, da~do sabiedr+bas dz+ves elementu savstarpjo sakar+bu. Dinamika pt+ sabiedr+bas dz+ves procesus, sabiedr+bas ener#ijas izpausmes, nosaka progresa veidus, mot+vus, att+st+bas posmu maiFas likumsakar+bas. Sabiedr+bas statiskajam un dinamiskajam stvoklim atbilst jdzieni  krt+ba un  progress . 20. gs. da~us, pozit+vistu aizsktos mekljumus turpina anal+tisk filosofija. Anal+tiskaj filosofij nav izstrdta vienota socilo zintFu koncepcija. Neopozit+vists F.Kaufmans kritiz V.Vindelbandu un H.Rikertu par dabas un socilo zintFu krasu pretstat+aanu un cenaas pard+t ao zintFu l+dz+bu. Pc viFa domm, gan viens, gan otrs var izmantot verifikcijas un falsifikcijas procedkras. Emp+riskie likumi tiek formulti sinttisko teikumu form, bet universlie prveidoaanas likumi  anal+tisko teikumu form. Gan viens, gan otrs zintns izmanto formalizciju un matemtiku. Gan fizikas, gan ekonomikas likumus izmanto izskaidroaanai un prognozaanai. Rkp+ga izpte parda, ka aie likumi ir nedeterminiski, varbkt+gi utt. Ar vrdu sakot, F.Kaufmans nonk pie sldziena, ka dabas un socils zintnes ar+ strukturli ir identiskas. Anal+tisks filosofijas ietvaros sastopami ar+ citi viedok<i. T piemram, vitgenateinietis P.Vin s uzskata, ka socil izziFa ir piln+gi patstv+gs, no dabas izziFas principili ata7ir+gs izziFas veids, jo: 1) socil realitte sav sare~#+t+b prspj jebkuras dabas sistmas un procesus; 2) socil izziFa nevar apmierinties ar cilvku un sabiedr+bas darb+bas rjm (verificjamm) izpausmm, jo ts neatklj socil bkt+bu. Socilajai izziFai jtiek aiz rj, t.i., iekaj, gar+g, intelektuli emot+v sln+. `aj sakar+b P.Vin s  sapludina pozit+vismu ar hermeneitiku. ViFa orient ne tikai uz Es, bet ar+ uz  sabiedr+bas dz+ves ,  sabiedr+bas struktkras ,  sabiedr+bas darb+bas sapraaanu. `da sapraaana iespjama pateicoties tam, ka socils attiec+bas ir principili tdas paaas k ideju attiec+bas (socils attiec+bas ir ideju caurstrvotas attiec+bas) [69]. 19. gs. beigs neopozit+visk pieeja socilm zintnm sastaps ar spc+gu opoz+ciju, ko veidoja dz+ves filozofija un neokantieai  Bdenes skolas prstvji. Neokantieai no Bdenes skolas Vilhelms Vindelbands (1848-1915) un Heinrihs Rikerts (1863-1936) izvirz+ja jautjumu par vstures zintnes specifiku un metodolo#iju. Sav run  Vsture un dabaszintne , kuru V.Vindelbands teica 1894. gad, stjoties Strasburgas universittes rektora amat, viFa nord+ja uz vstures (socilo jeb kultkras) zintFu un dabaszintFu stingru dihotomiju un principilu ata7ir+bu. Abas zintnes ir pieredzes zintnes, bet emp+riskos faktus izmanto principili ata7ir+gi. Pc V.Vindelbanda domm, dabas ptnieks saskata novrojum atsevia7 objekt vien+gi zinma likuma specifisku gad+jumu. Atsevia7 un +paa konstatjums viFam noder tikai par l+dzekli viFa +sts atziFas mr7a sasniegaanai, proti, vispr+gu attiec+bu izpraaanai un likumu atskraanai. Vsturnieks turpretim paliek pie +patnj, vienreiz+g, uzskatm; par savu uzdevumu viFa saskata no jauna atdz+vint idel kltesam+b pagtnes tlus vis to individulaj savdab+b. Dabas zintnieks m#ina abstrahties no uzskatmi dotajm atsevia7ajm jutekliskajm lietm, kas rodas un izn+kst, lai izprastu likumus, kas valda vis notiekoaaj. Vsturnieks turpretim ar m+lest+bu iedzi<ins konkrtaj un laic+gaj, un tas, ko viFa sniedz, ir cilvku dz+ves ainas vis viFu savdab+go izveidojumu bagt+b, uzglabtas viFu pilnaj individulaj dz+vum [42]. Citdi jautjumu par zintnes faktiem risina E.Kas+rers. ViFa uzskata, ka starp fizikas faktiem un vstures faktiem pastv ata7ir+ba:  Kas nosaka fizikas faktu un vstures faktu ata7ir+bu? Abus atz+st par vienas un ts paaas emp+risks realittes sastvda<m, abiem piedv objekt+vu patiesumu, bet ja grib izzint paties+bas kodolu, tad r+kojas da~di. Fizikas faktu nosaka novrojot un eksperimentjot. `da objektivizcija ir veiksm+ga, ja izdodas attiec+gs pard+bas aprakst+t matemtiski, skait<u valod. Pard+ba, ko nevar adi aprakst+t un izmr+t, nepieder pie fizikas pasaules. [..] Fizikas fakti vienmr ir kauzli saist+ti ar citm pard+bm, kas novrojamas vai izmrmas tieai. Ja fizi7im rodas aaubas par eksperimenta iznkumu, viFa var eksperimentu atkrtot un kori#t; ik br+di viFam ir pieejami objekti, kas <auj atbildt uz izvirz+tiem jautjumiem. Vsturniekam ir citdi. Vstures fakti pieder pagtnei, un t ir aizgjusi uz visiem laikiem, to nevar atjaunot, atmodint jaunai dz+vei fizisk, objekt+v noz+m. To var vien+gi atcerties, piea7irt tai jaunu idelu eksistenci. Vsturiska izziFa skas nevis no emp+riska novrojuma, bet gan no idelas rekonstrukcijas. [..] Vsturnieks, tpat k fizi7is, dz+vo materil pasaul, tomr, skot pt+jumu, viFa vraas nevis pie fizisku objektu pasaules, bet gan pie simboliska universa, pie simbolu pasaules. ViFam vispirms jiemcs las+t simbolus. Lai cik vienkras vartu a7ist kds vstures fakts, to var noteikt un izprast, tikai analizjot simbolus. Nevis lietas, nevis notikumi, bet gan dokumenti un pieminek<i ir vstures zinaanu pirmie un tieaie objekti. Tikai apcerot un saistot kop simboliskus faktus, var izprast relus vsturiskus faktus  pagtnes notikumus un cilvkus [21]. Ar+ H.Rikerts uzskat+ja, ka zintnes ata7iras nevis ar ptmo priekametu, bet tikai ar izmantojamm metodm. Ata7ir+ba ttad pastv metodolo#ij. Tpc V.Vindelbands iesaka zintnes iedal+t nomottiskajs, t.i., likumu zintns un ideogrfiskajs jeb notikumu zintns. Savukrt H.Rikerts uzskat+ja, ka dabaszintnes izmanto #eneralizjoao metodi, kas realizjas vispr+gu jdzienu veidoaan un likumu formulaan (dabaszintn